in the PONS Dictionary
cinis <neris> (Abl -ere u. -erī) m (selten f)
2. Kom.
- cinis
-
4. (meist Pl.)
c.
- cinis
-
5. poet; nachkl.
- cinis
-
6. mlt.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | cinis | cinēs |
| Genitive | cinneris | cinum |
| Dative | cinī | cinibus |
| Accusative | cinem | cinēs |
| Ablative | cine | cinibus |