in the PONS Dictionary
conductiō <ōnis> f (conduco)
1.
- conductio meton.
-
2. RHET
- conductio
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | conductiō | conductiōnēs |
| Genitive | conductiōnis | conductiōnum |
| Dative | conductiōnī | conductiōnibus |
| Accusative | conductiōnem | conductiōnēs |
| Ablative | conductiōne | conductiōnibus |
No example sentences available
Try using a different entry.