in the PONS Dictionary
crōciō <crōcīre>, crocciō Plaut.
- crocio
-
| crōcīō |
|---|
| crōcīs |
| crōcīt |
| crōcīmus |
| crōcītis |
| crōcīunt |
| crōcīam |
|---|
| crōcīās |
| crōcīat |
| crōcīāmus |
| crōcīātis |
| crōcīant |
| crōcīebam |
|---|
| crōcīebās |
| crōcīebat |
| crōcīebāmus |
| crōcīebātis |
| crōcīebant |
| crōcīrem |
|---|
| crōcīrēs |
| crōcīret |
| crōcīrēmus |
| crōcīrētis |
| crōcīrent |
No example sentences available
Try using a different entry.