in the PONS Dictionary
per-flūctuō <flūctuāre> Lucr.
- perfluctuo
-
| perflūctuō |
|---|
| perflūctuās |
| perflūctuat |
| perflūctuāmus |
| perflūctuātis |
| perflūctuant |
| perflūctuem |
|---|
| perflūctuēs |
| perflūctuet |
| perflūctuēmus |
| perflūctuētis |
| perflūctuent |
| perflūctuābam |
|---|
| perflūctuābās |
| perflūctuābat |
| perflūctuābāmus |
| perflūctuābātis |
| perflūctuābant |
| perflūctuārem |
|---|
| perflūctuārēs |
| perflūctuāret |
| perflūctuārēmus |
| perflūctuārētis |
| perflūctuārent |
No example sentences available
Try using a different entry.