in the PONS Dictionary
prōflīgātor <tōris> m (profligo) Tac.
- profligator
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | prōflīgātor | prōflīgātorēs |
| Genitive | prōflīgātōris | prōflīgātorum |
| Dative | prōflīgātorī | prōflīgātoribus |
| Accusative | prōflīgātorem | prōflīgātorēs |
| Ablative | prōflīgātore | prōflīgātoribus |
No example sentences available
Try using a different entry.