in the PONS Dictionary
ūbertās <ātis> f (uber²)
1.
- ubertas
-
2.
- ubertas
- Fülle, Reichtum, Reichhaltigkeit [ frugum; lactis;
- ubertas übtr
- ingenii; virtutis; verborum ]
3.
- ubertas
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | ūbertās | ūbertātēs |
| Genitive | ūbertātis | ūbertātum |
| Dative | ūbertātī | ūbertātibus |
| Accusative | ūbertātem | ūbertātēs |
| Ablative | ūbertāte | ūbertātibus |