in the PONS Dictionary
vacillō <vacillāre>
1.
2. übtr
3. übtr
| vacillō |
|---|
| vacillās |
| vacillat |
| vacillāmus |
| vacillātis |
| vacillant |
| vacillem |
|---|
| vacillēs |
| vacillet |
| vacillēmus |
| vacillētis |
| vacillent |
| vacillābam |
|---|
| vacillābās |
| vacillābat |
| vacillābāmus |
| vacillābātis |
| vacillābant |
| vacillārem |
|---|
| vacillārēs |
| vacillāret |
| vacillārēmus |
| vacillārētis |
| vacillārent |