in the PONS Dictionary
abaliēnātiō <ōnis> f (abalieno)
- abalienatio
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | abaliēnātiō | abaliēnātiōnēs |
| Genitive | abaliēnātiōnis | abaliēnātiōnum |
| Dative | abaliēnātiōnī | abaliēnātiōnibus |
| Accusative | abaliēnātiōnem | abaliēnātiōnēs |
| Ablative | abaliēnātiōne | abaliēnātiōnibus |