in the PONS Dictionary
cōn-sociō <sociāre>
1.
| cōnsociō |
|---|
| cōnsociās |
| cōnsociat |
| cōnsociāmus |
| cōnsociātis |
| cōnsociant |
| cōnsociem |
|---|
| cōnsociēs |
| cōnsociet |
| cōnsociēmus |
| cōnsociētis |
| cōnsocient |
| cōnsociābam |
|---|
| cōnsociābās |
| cōnsociābat |
| cōnsociābāmus |
| cōnsociābātis |
| cōnsociābant |
| cōnsociārem |
|---|
| cōnsociārēs |
| cōnsociāret |
| cōnsociārēmus |
| cōnsociārētis |
| cōnsociārent |
No example sentences available
Try using a different entry.