in the PONS Dictionary
dolō2, dolōn <ōnis> m (griech. Fw.)
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dolō | dolōnēs |
| Genitive | dolōnis | dolōnum |
| Dative | dolōnī | dolōnibus |
| Accusative | dolōnem | dolōnēs |
| Ablative | dolōne | dolōnibus |
| dolō |
|---|
| dolās |
| dolat |
| dolāmus |
| dolātis |
| dolant |
| dolem |
|---|
| dolēs |
| dolet |
| dolēmus |
| dolētis |
| dolent |
| dolābam |
|---|
| dolābās |
| dolābat |
| dolābāmus |
| dolābātis |
| dolābant |
| dolārem |
|---|
| dolārēs |
| dolāret |
| dolārēmus |
| dolārētis |
| dolārent |