in the PONS Dictionary
I. dūrō <dūrāre> (durus) VERB trans
1.
2. poet; nachkl.
II. dūrō <dūrāre> (durus) VERB intr
3. übtr
4.
| dūrō |
|---|
| dūrās |
| dūrat |
| dūrāmus |
| dūrātis |
| dūrant |
| dūrem |
|---|
| dūrēs |
| dūret |
| dūrēmus |
| dūrētis |
| dūrent |
| dūrābam |
|---|
| dūrābās |
| dūrābat |
| dūrābāmus |
| dūrābātis |
| dūrābant |
| dūrārem |
|---|
| dūrārēs |
| dūrāret |
| dūrārēmus |
| dūrārētis |
| dūrārent |
No example sentences available
Try using a different entry.