in the PONS Dictionary
flāgitō <flāgitāre> (flagitium)
1.
2. (m. abstr. Subj.)
4.
- flagito
-
| flāgitō |
|---|
| flāgitās |
| flāgitat |
| flāgitāmus |
| flāgitātis |
| flāgitant |
| flāgitem |
|---|
| flāgitēs |
| flāgitet |
| flāgitēmus |
| flāgitētis |
| flāgitent |
| flāgitābam |
|---|
| flāgitābās |
| flāgitābat |
| flāgitābāmus |
| flāgitābātis |
| flāgitābant |
| flāgitārem |
|---|
| flāgitārēs |
| flāgitāret |
| flāgitārēmus |
| flāgitārētis |
| flāgitārent |
No example sentences available
Try using a different entry.