in the PONS Dictionary
odōrātiō1 <iōnis> f
→ odoratus
odōrātus2 <a, um> (odor) poet; nachkl.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | odōrātiō | odōrātiōnēs |
| Genitive | odōrātiōnis | odōrātiōnum |
| Dative | odōrātiōnī | odōrātiōnibus |
| Accusative | odōrātiōnem | odōrātiōnēs |
| Ablative | odōrātiōne | odōrātiōnibus |