in the PONS Dictionary
ōrātor <ōris> m (oro)
1. (kunstmäßiger)
- orator
-
3. Plaut.
- orator
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | ōrātor | ōrātorēs |
| Genitive | ōrātōris | ōrātorum |
| Dative | ōrātorī | ōrātoribus |
| Accusative | ōrātorem | ōrātorēs |
| Ablative | ōrātore | ōrātoribus |