in the PONS Dictionary
prō-cūrō <cūrāre>
| prōcūrō |
|---|
| prōcūrās |
| prōcūrat |
| prōcūrāmus |
| prōcūrātis |
| prōcūrant |
| prōcūrem |
|---|
| prōcūrēs |
| prōcūret |
| prōcūrēmus |
| prōcūrētis |
| prōcūrent |
| prōcūrābam |
|---|
| prōcūrābās |
| prōcūrābat |
| prōcūrābāmus |
| prōcūrābātis |
| prōcūrābant |
| prōcūrārem |
|---|
| prōcūrārēs |
| prōcūrāret |
| prōcūrārēmus |
| prōcūrārētis |
| prōcūrārent |
No example sentences available
Try using a different entry.