in the PONS Dictionary
renīdēscō <renīdēscere, – –> (Incoh. v. renideo) Lucr.
- renidesco
-
| renīdēscō |
|---|
| renīdēscis |
| renīdēscit |
| renīdēscimus |
| renīdēscitis |
| renīdēscunt |
| renīdēscam |
|---|
| renīdēscās |
| renīdēscat |
| renīdēscāmus |
| renīdēscātis |
| renīdēscant |
| renīdēscebam |
|---|
| renīdēscebās |
| renīdēscebat |
| renīdēscebāmus |
| renīdēscebātis |
| renīdēscebant |
| renīdēscerem |
|---|
| renīdēscerēs |
| renīdēsceret |
| renīdēscerēmus |
| renīdēscerētis |
| renīdēscerent |