in the PONS Dictionary
com-mūniō1 <mūnīre>
1.
- communio
-
commūniō2 <ōnis> f (communis)
1.
- communio
-
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | commūniō | commūniōnēs |
| Genitive | commūniōnis | commūniōnum |
| Dative | commūniōnī | commūniōnibus |
| Accusative | commūniōnem | commūniōnēs |
| Ablative | commūniōne | commūniōnibus |
| commūnīō |
|---|
| commūnīs |
| commūnīt |
| commūnīmus |
| commūnītis |
| commūnīunt |
| commūnīam |
|---|
| commūnīās |
| commūnīat |
| commūnīāmus |
| commūnīātis |
| commūnīant |
| commūnīebam |
|---|
| commūnīebās |
| commūnīebat |
| commūnīebāmus |
| commūnīebātis |
| commūnīebant |
| commūnīrem |
|---|
| commūnīrēs |
| commūnīret |
| commūnīrēmus |
| commūnīrētis |
| commūnīrent |
No example sentences available
Try using a different entry.