in the PONS Dictionary
af-ficiō <ficere, fēcī, fectum> (ad u. facio)
1.
2.
3.
b.
- afficio
-
| afficiō |
|---|
| afficis |
| afficit |
| afficimus |
| afficitis |
| afficiunt |
| afficiam |
|---|
| afficiās |
| afficiat |
| afficiāmus |
| afficiātis |
| afficiant |
| afficiēbam |
|---|
| afficiēbās |
| afficiēbat |
| afficiēbāmus |
| afficiēbātis |
| afficiēbant |
| afficerem |
|---|
| afficerēs |
| afficeret |
| afficerēmus |
| afficerētis |
| afficerent |
No example sentences available
Try using a different entry.