in the PONS Dictionary
cōn-sīgnō <sīgnāre>
| cōnsīgnō |
|---|
| cōnsīgnās |
| cōnsīgnat |
| cōnsīgnāmus |
| cōnsīgnātis |
| cōnsīgnant |
| cōnsīgnem |
|---|
| cōnsīgnēs |
| cōnsīgnet |
| cōnsīgnēmus |
| cōnsīgnētis |
| cōnsīgnent |
| cōnsīgnābam |
|---|
| cōnsīgnābās |
| cōnsīgnābat |
| cōnsīgnābāmus |
| cōnsīgnābātis |
| cōnsīgnābant |
| cōnsīgnārem |
|---|
| cōnsīgnārēs |
| cōnsīgnāret |
| cōnsīgnārēmus |
| cōnsīgnārētis |
| cōnsīgnārent |