in the PONS Dictionary
prō-fluō <fluere, flūxī, –>
1.
- profluo
-
2. übtr
- profluo
-
| prōfluō |
|---|
| prōfluis |
| prōfluit |
| prōfluimus |
| prōfluitis |
| prōfluunt |
| prōfluam |
|---|
| prōfluās |
| prōfluat |
| prōfluāmus |
| prōfluātis |
| prōfluant |
| prōfluebam |
|---|
| prōfluebās |
| prōfluebat |
| prōfluebāmus |
| prōfluebātis |
| prōfluebant |
| prōfluerem |
|---|
| prōfluerēs |
| prōflueret |
| prōfluerēmus |
| prōfluerētis |
| prōfluerent |
No example sentences available
Try using a different entry.