in the PONS Dictionary
rogō <rogāre>
1.
a. (im Senat)
-
- [ alqm sententiam ]
b. (in der Volksversammlung)
-
- [ populum (o. plebem) ein Gesetz beim Volk einbringen; legem ein Gesetz beantragen; provinciam alci die Statthalterschaft für jmd. beantragen; populum (o. plebem) magistratum dem Volk einen Beamten zur Wahl vorschlagen ]
c. MILIT
- alqm sacramento rogare
-
3.
rogālis <e> (rogus) Ov.
rogātiō <iōnis> f (rogo)
2. POL
3.
rogātor <tōris> m (rogo)
2.
-
- Stimmensammler (bei Abstimmungen üb. Gesetzesvorschläge u. bei Wahlen)
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | rogātiō | rogātiōnēs |
| Genitive | rogātiōnis | rogātiōnum |
| Dative | rogātiōnī | rogātiōnibus |
| Accusative | rogātiōnem | rogātiōnēs |
| Ablative | rogātiōne | rogātiōnibus |
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | rogātor | rogātorēs |
| Genitive | rogātōris | rogātorum |
| Dative | rogātorī | rogātoribus |
| Accusative | rogātorem | rogātorēs |
| Ablative | rogātore | rogātoribus |
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | rogātum | rogāta |
| Genitive | rogātī | rogātōrum |
| Dative | rogātō | rogātīs |
| Accusative | rogātum | rogāta |
| Ablative | rogātō | rogātīs |
| rogō |
|---|
| rogās |
| rogat |
| rogāmus |
| rogātis |
| rogant |
| rogem |
|---|
| rogēs |
| roget |
| rogēmus |
| rogētis |
| rogent |
| rogābam |
|---|
| rogābās |
| rogābat |
| rogābāmus |
| rogābātis |
| rogābant |
| rogārem |
|---|
| rogārēs |
| rogāret |
| rogārēmus |
| rogārētis |
| rogārent |
No example sentences available
Try using a different entry.